IKP aprēķināšana

Viss

Iekšzemes kopproduktam ir trīs aprēķināšanas metodes. Pēc ražošanas, ieņēmumu un izlietojuma principa.

No ražošanas spektra tas ir dažādu nozaru pievienotās vērtības summa pieskaitot produktu nodokļus un atrēķinot subsīdijas. Pēc ienākumu metodes, tas ir uzņēmējdarbības primāro ieņēmumu kopsumma, kopējais darbinieku atalgojums, uzņēmuma peļņa, ražošanas un importa nodokļi mīnus subsīdijas. Un visbeidzot pēc izdevumu metodes, tiek sarēķināts tas, cik daudz naudas tiks tērētas valsts un individuālajam gala patēriņam un investīcijām. Pieskaitot starpību starp preču un pakalpojumu eksportu un importu.

Īsumā, tautsaimniecības kopējo apjomu un tā pārmaiņas mēra ar iekšzemes kopproduktu vai IKP, tas ir gada laikā saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība. 2011. gadā iekšzemes kopprodukts Latvijā auga straujāk nekā citās Eiropas savienības valstīs.

Viens no galvenajiem iekšzemes kopprodukta pieauguma iemesliem ir eksporta apjoms un tā palielināšanās. Ik gadu pieprasījums pēc Latviešu precēm Eiropā pieaug. Eksports ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas balstiem, kas veido vairāk kā 60 procentus no kopējā IKP.  Latvijas vietējais tirgus ir samērā mazs, tāpēc lielākā daļa resursu tiek importēti.

Pēdējos gados Latvijas ekonomikas struktūra ir kļuvusi nedaudz stiprāka. Latvijā ir pieaugusi rūpniecības loma un mazinājusies pakalpojumu nozīme. Šajā ziņā, krīze ir nākusi par labu, jo tās laikā samazinājās tirdzniecības apjoms, kā arī būtiski samazinājās būvniecība. Tomēr pieaudzis transporta un rūpniecības nozares svars. Visvairāk tiek ražoti kokmateriāli un pārtika. Tomēr lielu lomu Latvijas eksportā spēlē arī metāla izstrādājumu ražošana.

Latvijā pieaug arī jaunu produktu ražošana piemēram elektrisko iekārtu ražošana, datortehnoloģijas vai transports, kas pagaidām spēlē nelielu lomu Latvijas ekonomikas un IKP attīstībā.

Ņemot vērā 2015 gada IKP un salīdzinot ar tā paša ceturkšņa 2014. gadu, tad varam droši secināt to, ka iekšzemes kopprodukts gada laikā attīstās gandrīz visās tirdzniecības sfērās. 2015. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 2. ceturksni privātais galapatēriņš faktiskajās cenās pieauga par 4%. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 6%, atpūtai un kultūrai – par 12% un mājokļa uzturēšanas izdevumi – par 1%. Izdevumi pārtikas iegādei saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *